Sen neesmu rakstījusi. Nav labi, bet ko nu tur vairs. Pa šo laiku Lote pārdzīvojusi pirmo meklēšanos (piedzīvojums ne tikai viņai, bet arī mums, kam līdz šim tik darīšana ar puikām vai sterilizētām meitenēm bijusi), mazliet savainojusies lēkājot (bet nu jau viss labi) un tāpēc lielā mērā dzīvojusi mājas arestā. Visa māja pilna ar spalvām, rudens parastais. 🙂

Šajās brīvdienās beidzot visi kopā aizdevāmies svaigu gaisu paelpot – vīra vecākus apciemot. Prieks pašiem un sunim, kas var izšiverēt pa garu zāli, dīķi, dubļiem… Spēj tik ķepas slaucīt.

Te dažas bildes: